Birma, kas savulaik bija pasaulē lielākā rīsu eksportētāja, ir noteikusi valdības politiku kļūt par pasaulē vadošo rīsu eksportētāju. Kopā ar daudzajām priekšrocībām, kas Mjanmas rīsu nozarei ir, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, Mjanma ir kļuvusi par pasaulē atpazīstamu rīsu un saistīto nozaru tirdzniecības centru. Paredzams, ka investīciju bāze pēc 10 gadiem kļūs par vienu no piecām lielākajām rīsu eksportētājām pasaulē.
Birma ir pasaulē lielākā rīsu patēriņa valsts uz vienu iedzīvotāju un savulaik lielākā rīsu eksportētāja pasaulē. Patērējot tikai 210 kilogramus rīsu uz vienu iedzīvotāju, Mjanma veido gandrīz 75% no Birmas pārtikas. Tomēr gadiem ilgo ekonomisko sankciju dēļ tās rīsu eksports ir skāris. Birmas ekonomikai kļūstot atvērtākai, Mjanma atkal plāno dubultot rīsu sūtījumu. Līdz tam laikam Taizeme, Vjetnama un Kambodža būs zināmā mērā pārbaudījuši savu lielo rīsu lielvalstu statusu.
Iepriekš Mjanmas Tirdzniecības ministrijas Tirdzniecības veicināšanas departamenta direktors sacīja, ka pulētu rīsu gada piedāvājums bija 12,9 miljoni tonnu, kas ir par 11 miljoniem tonnu vairāk nekā iekšzemes pieprasījums. Tiek lēsts, ka Mjanmas rīsu eksports 2014.–2015. gadā ir pieaudzis līdz 2,5 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 1,8 miljoniem tonnu gada prognozēm aprīlī. Tiek ziņots, ka vairāk nekā 70% Mjanmas iedzīvotāju šobrīd nodarbojas ar rīsu tirdzniecību. Iepriekšējā gada rīsu ražošanas nozare veidoja aptuveni 13% no iekšzemes kopprodukta, un Ķīna veidoja apmēram pusi no kopējā kopprodukta.
Saskaņā ar Āzijas Attīstības bankas (ADB) pagājušā gada ziņojumu Mjanmai ir zemas ražošanas izmaksas, plaša zeme, pietiekami ūdens resursi un darbaspēks. Dabiskie apstākļi lauksaimniecības attīstībai Mjanmā ir labi, maz apdzīvoti, un reljefs ir augsts no ziemeļiem uz dienvidiem. Birmas Irrawaddy deltu raksturo vertikāli un horizontāli kanāli, blīvi dīķi, mīksta un auglīga zeme un ērti ūdensceļi. To sauc arī par Birmas klēts. Saskaņā ar Mjanmas valdības amatpersonu teikto, Iravadijas deltas platība Mjanmā ir lielāka nekā Mekonga Vjetnamā un tādējādi spēj palielināt rīsu ražošanu un eksportu.
Tomēr Birma šobrīd saskaras ar vēl vienu dilemmu rīsu nozares atjaunošanā. Apmēram 80% rīsu dzirnavu Mjanmā ir maza mēroga, un rīsu malšanas iekārtas ir novecojušas. Viņi nevar samalt rīsus starptautiskajā pircēja prasībā par smalkām daļiņām, kā rezultātā šķelto rīsi ir vairāk nekā Taizemē un Vjetnamā par 20%. Tas sniedz lielisku iespēju mūsu valsts graudu tehnikas eksportam
Birma ir saistīta ar Ķīnas ainavu un ir Ķīnas draudzīgā kaimiņvalsts. Tās dabas apstākļi ir lieliski, un tās resursi ir ārkārtīgi bagāti. Lauksaimniecība ir Mjanmas nacionālās ekonomikas pamats. Tās lauksaimniecības produkcija veido aptuveni vienu trešdaļu no tās IKP, un tās lauksaimniecības eksports veido aptuveni vienu ceturtdaļu no tās kopējā eksporta. Birmā ir vairāk nekā 16 miljoni hektāru atklātas vietas, dīkstāves zemes un tuksneši, kas jāattīsta, kā arī lauksaimniecība. Liels attīstības potenciāls. Mjanmas valdība lielu nozīmi piešķir lauksaimniecības attīstībai un aktīvi piesaista ārvalstu investīcijas lauksaimniecībā. Vienlaikus tas arī veicina tādu lauksaimniecības produktu kā gumijas, pupiņu un rīsu eksportu uz visām pasaules valstīm. Pēc 1988. gada Birma pirmajā vietā izvirzīja lauksaimniecības attīstību. Pamatojoties uz lauksaimniecības attīstību, Mjanma veicināja visu valsts ekonomikas jomu attīstību un jo īpaši ar lauksaimniecību saistīto lauksaimniecības mašīnu ražošanas attīstību.
Mūsu valstī ir salīdzinoši augsts pārtikas pārstrādes līmenis un pārstrādes jaudas pārpalikums. Mums ir zināmas priekšrocības dažu pārtikas šķirņu pārstrādes tehnoloģijās. Ķīnas valdība arī mudina graudu un pārtikas pārstrādes uzņēmumus izstāties. Kopumā, tā kā Mjanma pēdējos gados ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību lauksaimniecībai un infrastruktūras celtniecībai, pieprasījums pēc lauksaimniecības tehnikas un pārtikas tehnikas pieaug. Tas ir devis iespējas Ķīnas ražotājiem ienākt Mjanmas tirgū.
Ievietošanas laiks: Dec-03-2013